Vingrojot ūdenī bez atbalsta, tiek pavājināta gravitācijas spēka ietekme uz sirds-asinsvadu sistēmu, tas samazina sirds saraušanās biežumu nodarbības laikā un līdz ar to atvieglo sirds darbību. Bet pateicoties ūdens pretestībai, kas apgrūtina pārvietošanos bez atbalsta, tiek nostiprināts sirds muskulis, palielinās kapilāru skaits, kas savukārt dod iespēju ātrāk piegādāt asinis un skābekli muskuļos. Rezultātā palielinās cilvēka fiziskās darbaspējas.

 Ķermenim iegremdējoties ūdenī līdz krūšu līmenim, gravitācijas spēks samazinās apmēram par 80%. Tas samazina ķermeņa masu, kuru parastos apstākļos nes mūsu locītavas, pārvietojoties vai stāvot uz zemes. Tas ļauj noņemt slodzi no kustību- balsta aparāta. Savukārt, cēlējspēks rada unikālu atbalstu mūsu skeletam. Tas pavājina traumatisko ietekmi uz cilvēka organismu, izpildot fiziskos vingrinājumus ūdenī.
Lielākajā daļā fizisko vingrinājumu, kuri ir paredzēti nodarbībām uz zemes, tiek aktīvi izmantoti skriešanas un lekšanas elementi. Tādi vingrinājumi tikai palielina slodzi uz locītavām, jo gravitācijas spēks pievelk ķermeni ar vēl lielāku ātrumu, uzliekot vēl lielāku slodzi šim locītavām piezemēšanās laikā. Bet tā kā iegremdējoties ūdenī gravitācijas spēks samazinās, triecienspēku iedarbība paliek mazāk bīstama. Līdz ar to vingrinājumus ūdenī var izpildīt ilgāku laiku un biežāk.

 Cita būtiska ūdens aerobikas priekšrocība- nodarbības laikā ķermenim nevajag izdalīt daudz sviedru, lai atdzesētu cilvēka ķermeņa muskuļus. To paveiks pats ūdens, jo šajā vidē ķermenis atdod 5 reizes vairāk siltuma nekā gaisā. Tas ir saistīts ar ūdens lielāku siltuma ietilpību un siltuma vadītspēju. Vingrojot ūdenī vajag pastāvīgi pārvarēt ūdens pretestību, kas ir 4 reizes lielāka par gaisa pretestību. Tāpēc ūdenī cilvēks patērē par 50 % vairāk enerģijas nekā uz sauszemes.

 Kustību izraisītās ūdens viļņošanās un augšup skrejošo burbulīšu ietekmē ķermeņa āda saņem savdabīgu masāžu, kas pastiprina asins mikrocirkulāciju un sniedz limfodrenāžas efektu. Šādi tiek sekmēta gan taukaudu šķelšanās, gan celulīta izpausmju mazināšanas.

 Ūdens aerobikas nodarbības laikā organismā izdalās endorfīni – prieka hormoni, jo ūdens ir lielisks antidepresants, kurš palīdz noņemt saspriegumu un kairinājumu. Ūdenim piemīt arī relaksējoša un nomierinoša iedarbība, tādēļ tajā ieteicams vingrot cilvēkiem, kuriem ir centrālās nervu sistēmas traucējumi, nomāc nervozitāte un bezmiegs.

 Ūdens temperatūra baseinā, kurā notiek nodarbības, parasti ir 26°C līdz 28°C, bet cilvēka ķermeņa temperatūra, kā zināms, ir 36,6°C. Šī temperatūru atšķirība uzlabo iekšējo orgānu darbību, veicina kaloriju patēriņu un līdz ar to ķermeņa masas samazināšanos.
Atrodoties ūdenī, organisms patērē par 50% vairāk enerģijas, nekā uz sauszemes. Piemēram, peldētājs 1 m ceļa veikšanai patērē 3-4 reizes vairāk enerģijas nekā gājējs.

 Ūdens aerobikas nodarbības notiek pastiprināta siltuma atdošanas apstākļos, uzlabojas organisma siltuma regulācijas fizioloģiskie mehānismi un cilvēka organisms norūdās.